Ar brīvprātīgā darba aktivitāšu palīdzību, ko var veikt savā valstī vai ārzemēs, laika posmā no 2 nedēļām līdz 12 mēnešiem, Eiropas Solidaritātes korpuss ir ārkārtēja iespēja augt cilvēciski un prasmju ziņā, vienlaikus piedāvājot palīdzību un atstājot pēdas konkrētā un taustāmā veidā kopienās un to cilvēku vidū, kuriem tā visvairāk nepieciešama.
Tāpēc dalība Eiropas korpusa projektā nekad nav tikai brīvprātīgā darba veids, bet tas ir arī veids, kā veidot mūsu nākotni kā aktīviem un atbalstošiem pilsoņiem.
Programma garantē tiem, kas piedalās, visu ceļa, ēdināšanas, uzturēšanās un vietējā transporta izdevumu segšana, kā arī apdrošināšanas segums. Neliela ikdienas iemaksa tiek piešķirta arī personīgajiem izdevumiem, kas dažādās valstīs atšķiras.
Ir svarīgi atcerēties, ka brīvprātīgajiem nav jāsedz nekādas izmaksas, un tas tāpēc iesaistītās organizācijas nevar prasīt no brīvprātīgajiem nekādu obligātu maksājumu, izņemot nelielus depozītus, kas jāatdod pēc projekta beigām.
Taču papildus šiem praktiskiem "stimuliem" ir vismaz divi ļoti svarīgi aspekti, kurus nevajadzētu novērtēt par zemu, domājot par brīvprātīgā darba pieredzi Eiropas korpusā: pirmais ir neformālo prasmju apguve, tā sauktās mīkstās prasmes, kas izrādās ļoti noderīgas (un ir ļoti pieprasītas) darba pasaulē; otrais ir iespēja apgūt jaunu valodu šajā jomā un dzīvot. Acīmredzot tas viss ir lielāks, piedaloties ilgtermiņa projektos, taču pat dažu nedēļu pieredze palīdz radīt lielas pārmaiņas.
Katra projekta noslēgumā dalībnieki saņem gan a dalības sertifikāts programmai tā ir Youthpass, dokuments, kas identificē un apliecina attīstītās prasmes un sasniegtos individuālos mācību rezultātus. Tās ir potenciālas kārtis, ko izspēlēt, meklējot darbu, vai izmantot studiju laikā.
Nākt jau rakstīts Programmas vispārīgajā aprakstā, projekti var būt īslaicīgi vai ilgstoši, un tie var notikt gan jūsu valstī, gan citās programmas valstīs vai trešās valstīs.
Šeit mēs sniedzam kopsavilkumu par Eiropas Solidaritātes korpusa jauniešiem paredzēto trīs veidu projektu galvenajām iezīmēm:
Brīvprātīgo projekti
Kas var piedalīties?
Jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem (reģistrēties datu bāzē iespējams pieteikties no 17 gadu vecuma). Projekti var būt individuāli vai grupās.
Cik ilgi projekti ilgst?
No 2 līdz 12 mēnešiem individuāliem projektiem; vai no 2 nedēļām līdz 2 mēnešiem grupu projektiem.
Kurās valstīs projekti notiek?
Šīs aktivitātes notiek Valstis, kas piedalās programmā. Projektā var būt gan ārvalstu brīvprātīgie, gan brīvprātīgie no vienas valsts.
Kas organizē aktivitātes?
Pasākumi jāorganizē Nacionālās aģentūras akreditētai uzņemošai organizācijai, kas nodrošina darba programmas kvalitāti, tās efektivitāti gan no pozitīvās ietekmes uz vietējo sabiedrību, gan uz iesaistīto brīvprātīgo personīgās izaugsmes ceļu.
Ko atbalsta ES ieguldījums?
Ceļojuma atpakaļceļa izmaksu segšana līdz maksimālajai summai, kas noteikta, pamatojoties uz attālumu un izmantotā transportlīdzekļa veidu; pārtika, izmitināšana un vietējais transports; valodu kurss. Neliels ikdienas ieguldījums tiek sniegts arī tieši brīvprātīgajiem, kuri to var izmantot saviem personīgajiem izdevumiem.
Vērts atzīmēt, ka pat "individuālos" projektos var gadīties, ka tiek iesaistīti vairāk brīvprātīgo, taču viņu sagatavošana un aizbraukšana nenotiek grupā. Taču var būt arī projekti, kuros nepieciešama tikai viena brīvprātīgā klātbūtne.
Lai uzzinātu vairāk, izlasiet palīdzības sadaļu īpaši brīvprātīgā darba projektiem (angļu valodā)
Solidaritātes projekti
Tie ir ļoti īpaši projekti, jo tos var tieši organizēt neformāla zēnu un meiteņu grupa (vismaz 5), kas vēlas veikt brīvprātīgu un ietekmīgu darbību savā vietējā kopienā. Oficiālo pieteikumu finansējuma saņemšanai var iesniegt tieši jaunieši vai biedrība, kas to dara viņu vārdā.
Kas var piedalīties?
Jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, visi dzīvo vienā valstī.
Cik ilgi projekti ilgst?
Da 2 un 12 mesi
Kurās valstīs projekti notiek?
Šīs aktivitātes notiek Valstis, kas piedalās programmā.
Kas organizē aktivitātes?
Jauniešu grupa, kas virzīja projektu, ir tieši atbildīga par aktivitātēm, kuras ir svarīgi izstrādāt un vadīt tieši viņiem. Ja nepieciešams, piemēram, tāpēc, ka tiek plānotas aktivitātes, kurās noder konkrētas prasmes, jauniešu grupu var atbalstīt treneris.
Ko atbalsta ES ieguldījums?
Katram projekta mēnesim ir noteikta ikmēneša iemaksa. Iemaksa 2024.gadam ir 630 eiro mēnesī. Turklāt ikdienas iemaksa, kas atšķiras atkarībā no valsts (līdz 12 dienām), tiek piešķirta pieaugušajam trenerim, kurš palīdz jauniešu grupai īstenot projektu.
Lai uzzinātu vairāk, izlasiet solidaritātes projektu rokasgrāmatas konkrēto daļu (angļu valodā)
Humānās palīdzības projekti
Šis projektu veids atšķiras no iepriekšējiem, pirmkārt ar to, ka tajā var piedalīties jaunieši līdz 35 gadu vecumam, bet pēc tam ar to, ka brīvprātīgā darba aktivitātes notiek ārpus Eiropas, valstīs, kur notiek humānās palīdzības intervences palīdzības sniegšanai cietušajiem iedzīvotājiem. dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu gadījumā un radīt apstākļus noturībai pret šādām katastrofām. Darbības nevar notikt apgabalos, kur notiek bruņots konflikts.
Humānās palīdzības projektu ietvaros var veikt gan individuālās, gan grupu aktivitātes.
Kas var piedalīties?
Jaunieši vecumā no 18 līdz 35 gadiem (reģistrēties datu bāzē iespējams pieteikties no 17 gadu vecuma). Ņemot vērā projektu un aktivitāšu specifiku, brīvprātīgo atlasē noteikti tiek ņemta vērā iepriekšējā pieredze, kā arī personīgās spējas strādāt apstākļos, kas parasti ir grūtāki nekā tie, kuros notiek parasti projekti. ESC.
Cik ilgi projekti ilgst?
No 2 līdz 12 mēnešiem individuāliem projektiem; vai no 2 nedēļām līdz 2 mēnešiem grupu projektiem ar minimālo 5 dalībnieku skaitu.
Kurās valstīs projekti notiek?
Šīs darbības notiek ārpus Eiropas, trešās valstīs, kur notiek humānās palīdzības intervences.
Kas organizē aktivitātes?
Pasākumi jāorganizē uzņēmējai organizācijai, ko akreditējusi Eiropas Aģentūra EACEA. Organizācijai, kas nosūta brīvprātīgos, jābūt arī īpašai EACEA akreditācijai, kas atšķiras no projektu akreditācijas. ESC Eiropā. Akreditācijas procedūrā papildus darba programmas kvalitātei un tās efektivitātei gan no pozitīvās ietekmes uz vietējo sabiedrību, gan uz brīvprātīgajiem tiek vērtēta arī nepieciešamo prasmju un pieredzes esamība krīzes vai ārkārtas situāciju novēršanā un pārvaldībā. un procedūras, kas ieviestas, lai aizsargātu visu iesaistīto cilvēku drošību.
Ko atbalsta ES ieguldījums?
Ceļojuma atpakaļceļa izmaksu segšana līdz maksimālajai summai, kas noteikta, pamatojoties uz attālumu un izmantotā transportlīdzekļa veidu; pārtika, izmitināšana un vietējais transports; valodu kurss. Neliels ikdienas ieguldījums tiek sniegts arī tieši brīvprātīgajiem, kuri to var izmantot saviem personīgajiem izdevumiem.
Vērts atzīmēt, ka pat "individuālos" projektos var gadīties, ka tiek iesaistīti vairāk brīvprātīgo, taču viņu sagatavošana un aizbraukšana nenotiek grupā.
Brīvprātīgo īpaša apmācība
Ņemot vērā šo projektu specifiku, ņemot vērā īpašo humanitāro kontekstu, kurā tie notiek, jauniem kandidātiem obligāti jāpiedalās tiešsaistes un klātienes apmācības kursā, kas beidzas ar pārbaudi. Tikai pēc ieskaites nokārtošanas iespējams piedalīties projektos.
Lai uzzinātu vairāk, izlasiet palīdzības sadaļu īpaši humānās palīdzības projektiem (angļu valodā)
Kā piedalīties?
Zēniem un meitenēm, kuri vēlas pieteikties dalībai Eiropas Solidaritātes korpusa projektos gan savā valstī, gan ārvalstīs, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Jaunatnes portālā Programmai veltītajā daļā.
Reģistrācija Portālā ir obligāta arī zēniem un meitenēm, kuri vēlas izveidot projektu Solidaritātes projekts jūsu vietējā kopienā.
Kad būsiet reģistrējies, varēsiet iepazīties ar projektu datubāzi, kurā ir iekļauti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa.
Ar portāla starpniecību būs iespējams nosūtīt savu pieteikumu, taču svarīgi ir iepazīties arī ar uzņemošo organizāciju publicētajiem piedāvājumiem, jo daudzām nereti ir arī savas pieteikumu vākšanas sistēmas.
Svarīgi atcerēties, ka katrai organizācijai, kas uzņem brīvprātīgos, ir sava atlases metode (parasti balstās uz CV, motivācijas vēstuli un vienu vai vairākām tiešsaistes intervijām). Tomēr atlasei vienmēr jābūt objektīvai, nediskriminējošai un iekļaujot cilvēkus ar ierobežotām iespējām. Tāpēc, nosūtot pieteikumu, ir svarīgi pārbaudīt atlases procedūras un metodes.
Humānās palīdzības projektiem, kā rakstīts, ir arī obligāti jāpiedalās tiešsaistes un klātienes apmācību kursā.
Atgriezieties vispārīgajā palīdzības lapā Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss”.
Šī rokasgrāmata tika izveidota kā daļa no gada darba plāna Eiropas tīkls IGNet, ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Šīs rokasgrāmatas saturs atspoguļo tikai autoru viedokli, un ne Eiropas Komisija, ne kāda no tās aģentūrām nav atbildīga par tās saturu vai tās izmantošanu. Šīs rokasgrāmatas saturam nav oficiālas vērtības pieteikumu vai projektu iesniegšanas nolūkos; tiem ir derīgas tikai oficiālās rokasgrāmatas un uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus atsevišķām programmām un iniciatīvām.