Pēc gada ir pienācis iesaiņošanas laiks. Es atstāju savu dzīvi Palermo, lai no jauna atklātu franču dzīvi.. diemžēl! Ak jā, nav viegli pamest cilvēkus, ar kuriem esmu dzīvojis kopā, visus cilvēkus, kurus pazīstu, cilvēkus, kuri man ir palīdzējuši, un cilvēkus, kuriem esmu palīdzējis. Man ir bijis patiesi brīnišķīgs gads. Es atklāju tik daudz skaistu lietu, ko ņemu līdzi uz Franciju.
Foto1

Man paveicās strādāt ļoti interesantā centrā un kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Māja bija arī kā otra ģimene, kas vienmēr bija man blakus un varēja uz mani paļauties. Patiesībā mums bija šī perfektā sapratne, ka, ja kādam mani vajag, es esmu tepat centrā, bet, ja man vajag vienu dienu, es varu to izmantot. Tātad, es strādāju no pirmdienas līdz piektdienai, no rīta vai pēcpusdienā, bet dažreiz arī nedēļas nogalēs. Es biju atbalsts centra operatoriem un cilvēks, kuram bērni varēja pamazām uzticēties. Skolotāja Francijā, darbs, ko veicu Palermo, pavēra man iespējas citām aktivitātēm darbā un lika man atklāt daudz ko par migrantu un cilvēku ar invaliditāti uzņemšanu.

   

 

 

    

Tā bija pirmā reize, kad es dzīvoju starp istabas biedriem. Es domāju, ka tas bija tas, kas mani nobiedēja visvairāk! Bet galu galā, iespējams, skaistākās lietas! Es dzīvoju kopā ar cilvēkiem no Spānijas, Turcijas, Igaunijas, Slovākijas, Latvijas, Vācijas... Mums bija neticama grupa, ar kuru pavadīju neaizmirstamus mirkļus. Mēs daudz ko darījām kopā, apceļojām visu Sicīliju... Tiešām, viņi ir cilvēki, kurus es nekad neaizmirsīšu!

   

   

Manu dzīvi Palermo, Sicīlijā tajā laikā veidoja mans darbs, mana dzīve kopā ar visiem pārējiem Palermo brīvprātīgajiem, ar kuriem mums bija skaista draudzība, kā arī jāšanas nodarbības ar itāļiem un visbeidzot Sicīlijas un Palermo atklāšana. kas man ir skaista pilsēta. Man ļoti patika dzīvot šajā pilsētā, kur vienmēr atradu ko jaunu, ko darīt, atklāt, paēst!! Un Sicīlija... sala, kur es noteikti atbraukšu vēlreiz!